pirmdiena, 2019. gada 12. augusts

Kaislīgo un pievilto zeme


Harkiva jeb mūsdienu Mezopotāmija ir pilsēta, kurā satiekas mīļotie un piekrāptie, atrastie un pazaudētie, apmātie un prātu iztērējušie, kurus aizdedzinājusi kaislības un (nereti) neatbildētas mīlestības dzīvā uguns.

Lai arī spriežot pēc Serhija Žadana grāmatas muguras vāka varētu domāt, ka "Mezopotāmija" ir mīlestības romāns, mana sievišķā pasaules uztvere liek domāt, ka daudz lielākā mērā grāmatas stāstos manifestētas kaislības jūtas. Praktiski visi grāmatas galvenie varoņi ir vīrieši, kas tādā vai citādā veidā apdzied savas jūtas pret vienu vai vairākām liktenīgajām sievietēm.

"Mezopotāmijas" varoņi ir sieviešu apburti - kāda nepārvarama vara liek tiem ilgoties pēc izraudzītajām sirdsdāmām tik gaidpilni kā latvietim pēc vasaras saules. Viņu  neremdināmās ilgas kļūst par galveno dzīves vadmotīvu, alkas pēc konkrētu sieviešu uzmanības, klātbūtnes un iegūšanas kļūst par nozīmīgu stimulu, piešķirot visai pārējai pasaulei fona nokrāsu.

Deviņos ilgpilnos stāstos Žadans niansēti atklāj vīriešu maigo skarbumu. Interesanta ir arī grāmatas otra daļa - tie ir ilgu un spēka pilni dzejoļi, kuros autors atklāj savu lirisko pusi. Viņa liriskais “es” ir kaislīgs un vīrišķīgi varonīgs: 

“Un arī pēc tam manī tik daudz mīlestības atlicis, 
Ka es varētu mēri apstādināt pie pilsētas mūriem.” (275.lpp.) 

“Mēs ceļam šo ceļu starp nošķirtām pilsētām, 
Mēs ceļam to svelmē un sniega puteņos bruģējam,
Sasaucamies miglā balsīm spēcīgām
Un uz naida un cigaretēm nenieka neietaupām.” (281.lpp.)

Serhijs Žadans Harkivas vīriešu jūtu kāpumu un kritumu intensitāti apraksta spilgti. Viņu rīcība - dažkārt ļoti nobriedusi un drosmīga, dažkārt - izcili bērnišķīga, tomēr reti kad - gļēva,  reizēm šķiet neprātīga, taču tai gribas just līdzi. Ar savām sāpēm grāmatas varoņi cīnās “vīrišķīgi” un austrumu Eiropas temperamentam atbilstoši - uzticot tās pudelei vai (nepieciešamības gadījumā) liekot lietā dūres. Katrs Žadana stāsts ir kā spilgta detaļa no eksotiskas post-padomju rotaslietas - kopā “uzvērti” tie veido vienu krāsainu un atmiņā paliekošu veselumu.