"-Tad taču jums vienmēr jātēlo viena un tā pati
loma. Vienkājainais vīrietis.
-Ak tā jums liekas?
-Nu bet kas cits te varētu likties?
-Tas taču nav viens un tas pats vīrietis. Vienkārši ir
sagadījies, ka viņiem visiem ir viena kāja." (K.Lipsone
"Saldējuma pārdevējs")
Somu
rakstnieces (un ārstes) Katri Lipsones daiļdarbu “Saldējuma pārdevējs” nevar
nosaukt par romānu tā klasiskajā izpausmē. Autore grāmatu drīzāk veido kā
mozaīku, kas sastāv no astoņiem savstarpēji saistītiem gabaliņiem, kuros
lineārā izkārtojumā atainotas atblāzmas no 2.pasaules kara, pēckara gadiem ar
tiem raksturīgajiem salauztajiem likteņiem, studentu noskaņojuma Prāgas
pavasara laikā, čehu imigrantu dzīves Zviedrijā un atmodas laika Čehoslovākijā. Tieši
šī pužļveidīgā izkārtojuma dēļ ļoti
piemērots šķiet grāmatai radītais mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas vāka
dizains.
Autore ir
radījusi vairākus personāžus, kas “piedzimst” kādā no grāmatas nodaļām, taču,
tai noslēdzoties, personāža dzīves līnija nereti it kā pēkšņi apraujas, ļaujot
lasītājam pašam minēt, ar kādu mērķi šis varonis iemājojis grāmatas
lappusēs. Apraujas arī sižeta līnijas un reālais (cik nu daiļļiteratūra
var būt dēvējama šādā vārdā) tiek sapludināts ar fantāziju, autores galvā
notiekošais - ar varoņu un režisora galvās notiekošo. Viens no grāmatas
centrālajiem varoņiem - Jans kļūst par tādu kā Čehoslovākijas simbolu, bet viņa
meita Gunilla - Zviedrijas simbolu.
Katri Lipsone
izmanto laikmetīgu un savā ziņā tādu kā mazliet atsvešinātu pieeju. Piemēram,
grāmatā pieminētie vēsturiskie notikumi reti tiek izmantoti kā iemesls varoņu
rīcībai – vismaz ne uzkrītošā, atklātā veidā. Aktieris ar vienu kāju, kurš
piedalās pēckara filmas veidošanā, nav zaudējis to karā kā varonis, savukārt
noslēpumaino Janu, kurš studē Prāgā, šķietami tikpat kā neietekmē tikko
notikusī viņa vārda brāļa Jana Palaha pašupurēšanās – sadedzināšanās,
protestējot pret padomju okupāciju 1969.gadā.
"-Jan, kur tu biji? Es tevi visu laiku gaidīju.
Tur bija visi.
-Vai tāpēc tur biji arī tu?
-Kā tu tā vari teikt? Tieši šodien, vai tev vispār nav
sirds? Kāpēc tu neatnāci?
-Kāpēc man būtu vajadzējis iet? Tās taču nebija manas
bēres." (K.Lipsone "Saldējuma pārdevējs")
Tomēr tas
varētu būt arī ir tikai mānīgs šķitums, jo ir vairākas epizodes, kas netieši
norāda uz to, ka Jans, iespējams, vēlējies iesaistīties notiekošajā ar vēl
lielāku aizrautību kā viņa studiju biedri. Šīs epizodes gan netiek attīstītas,
kārtējo reizi uzdodot jautājumu lasītājam – un kā notiekošo interpretēsi
tu?
“Saldējuma
pārdevējs” nepiedāvā gatavas atbildes, bet gan izaicina lasītāju. Romāns it kā
veidots no vairākām mīklām, ne uz vienu no tiem nesniedzot kādu konkrētu
skaidrojumu. Tas varētu mulsināt lasītājus, kas ir pieraduši pie skaidra,
saprotama, klasiska sižeta, vienlaikus – “Saldējuma pārdevējs” var kļūt par īstu
gardēdienu tiem, kas izbauda taustīšanos un nestandarta situācijas.