ceturtdiena, 2020. gada 26. marts

Izmētātie puzles gabaliņi


"-Tad taču jums vienmēr jātēlo viena un tā pati loma. Vienkājainais vīrietis. 
-Ak tā jums liekas? 
-Nu bet kas cits te varētu likties?
-Tas taču nav viens un tas pats vīrietis. Vienkārši ir sagadījies, ka viņiem visiem ir viena kāja." (K.Lipsone "Saldējuma pārdevējs")


Somu rakstnieces (un ārstes) Katri Lipsones daiļdarbu “Saldējuma pārdevējs” nevar nosaukt par romānu tā klasiskajā izpausmē. Autore grāmatu drīzāk veido kā mozaīku, kas sastāv no astoņiem savstarpēji saistītiem gabaliņiem, kuros lineārā izkārtojumā atainotas atblāzmas no 2.pasaules kara, pēckara gadiem ar tiem raksturīgajiem salauztajiem likteņiem, studentu noskaņojuma Prāgas pavasara laikā, čehu imigrantu dzīves Zviedrijā un atmodas laika Čehoslovākijā. Tieši šī  pužļveidīgā izkārtojuma dēļ ļoti piemērots šķiet grāmatai radītais mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas vāka dizains.

Autore ir radījusi vairākus personāžus, kas “piedzimst” kādā no grāmatas nodaļām, taču, tai noslēdzoties, personāža dzīves līnija nereti it kā pēkšņi apraujas, ļaujot lasītājam pašam minēt, ar kādu mērķi šis varonis iemājojis grāmatas lappusēs. Apraujas arī sižeta līnijas un reālais (cik nu daiļļiteratūra var būt dēvējama šādā vārdā) tiek sapludināts ar fantāziju, autores galvā notiekošais - ar varoņu un režisora galvās notiekošo. Viens no grāmatas centrālajiem varoņiem - Jans kļūst par tādu kā Čehoslovākijas simbolu, bet viņa meita Gunilla - Zviedrijas simbolu.

Katri Lipsone izmanto laikmetīgu un savā ziņā tādu kā mazliet atsvešinātu pieeju. Piemēram, grāmatā pieminētie vēsturiskie notikumi reti tiek izmantoti kā iemesls varoņu rīcībai – vismaz ne uzkrītošā, atklātā veidā. Aktieris ar vienu kāju, kurš piedalās pēckara filmas veidošanā, nav zaudējis to karā kā varonis, savukārt noslēpumaino Janu, kurš studē Prāgā, šķietami tikpat kā neietekmē tikko notikusī viņa vārda brāļa Jana Palaha pašupurēšanās – sadedzināšanās, protestējot pret padomju okupāciju 1969.gadā. 

"-Jan, kur tu biji? Es tevi visu laiku gaidīju. Tur bija visi.
-Vai tāpēc tur biji arī tu?
-Kā tu tā vari teikt? Tieši šodien, vai tev vispār nav sirds? Kāpēc tu neatnāci?
-Kāpēc man būtu vajadzējis iet? Tās taču nebija manas bēres." (K.Lipsone "Saldējuma pārdevējs")

Tomēr tas varētu būt arī ir tikai mānīgs šķitums, jo ir vairākas epizodes, kas netieši norāda uz to, ka Jans, iespējams, vēlējies iesaistīties notiekošajā ar vēl lielāku aizrautību kā viņa studiju biedri. Šīs epizodes gan netiek attīstītas, kārtējo reizi uzdodot jautājumu lasītājam – un kā notiekošo interpretēsi tu? 

“Saldējuma pārdevējs” nepiedāvā gatavas atbildes, bet gan izaicina lasītāju. Romāns it kā veidots no vairākām mīklām, ne uz vienu no tiem nesniedzot kādu konkrētu skaidrojumu. Tas varētu mulsināt lasītājus, kas ir pieraduši pie skaidra, saprotama, klasiska sižeta, vienlaikus – “Saldējuma pārdevējs” var kļūt par īstu gardēdienu tiem, kas izbauda taustīšanos un nestandarta situācijas.