svētdiena, 2019. gada 20. janvāris

Humora bruņās


Cik lielā mērā bērns ir atbildīgs par savu vecāku laimi vai postu? Un kādu iemeslu dēļ cilvēks var dzīves garumā valkāt smacējošu vainas apziņu? Šie un daudzi citi neērti jautājumi man nāk prātā, izlasot Dāvida Grosmana grāmatu "Bārā ienāk zirgs".

"Bārā ienāk zirgs" sižetiski ir veidota kā stendaps jeb stāvizrāde. Skatītāju priekšā iznāk sīciņa auguma komiķis Dovs Grišteins jeb Dovale, kurš gatavojas izklaidēt sapulcējušos nepacietīgos viesus ar vienu no savām labākajām izrādēm. Turklāt uz stendapu viņš ir uzaicinājis arī kādu bērnības draugu, ar kuru ceļi nav mijušies gadiem. Vienā liktenīgā brīdī Dovale izlemj, ka izrāde nesekos savu ierasto gaitu - šoreiz viņš grib pārsteigt publiku ne tikai ar brīžiem smieklīgiem, brīžiem - rasistiskiem un kaitinošajiem jokiem- šoreiz viņš grib auditorijai pastāstīt kaut ko ļoti personisku. Ne visi izturēs izrādi līdz galam, bet stāsts, protams, par tiem, kuri izturēs.

Nebiju gaidījusi, ka šī grāmata tik ļoti mani aizkustinās. Gan sāpinot, gan vienlaikus dziedējot. Dovale šķiet neprognozējams, brīžiem stāsta izklāsts ir mokošs, brīžiem varonis ir kaitinošs un riebīgs, citkārt - asprātīgs, bet, tuvojoties romāna izskaņai, ar personiskā stāsta starpniecību Dovale kļūst arvien tuvāks un mīļāks. Vainas apziņa šķietami caurauž šī mazā, sevi un cilvēkus gan mīlošā, gan nīstošā, pretrunīgā varoņa dzīvi. Caur viena varoņa stāstu grāmata uzreiz skar vairākus līmeņus - pieminot holokaustu piedzīvojušo cilvēku sadragātos likteņus, viņu nespēju pielāgoties ikdienišķajai pasaulei un tikt galā ar ikdienas pienākumiem. Grāmata runā arī par to, ka bērni, kuru vecāki nespēj uzņemties atbildību par savām atvasēm, neviļus paši ieņem vecāku lomu - darot visu, lai ieraudzītu smaidu savu tuvāko cilvēku sejās.

Autors ievij tekstā daudzas anekdotes, no kurām dažas tiešām ir ļoti smieklīgas, tomēr piefiksēju, ka spēju tikai pasmaidīt, jo visu izrādes laiku jūtu, ka tieku vesta iekšā "dziļākos ūdeņos". "Bārā ienāk zirgs" emocionālajā ziņā lasīt nav viegli, taču mazliet pārvarot  un dodoties pa stendapa lappusēm tālāk, var iegūt vērtīgu balvu: pieredzēt, kā galvenais varonis noloba sevi līdz pašai serdei. Un tur atklājas kaut kas sāpīgs, taču arī ļoti trausls un skaists.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana